Explore the vast range of titles available.

The paper is focused on analysis of the current situation for the solar thermal system market in Latvia. Solar energy potential and solar thermal market development in Latvia is compared with those in the countries, where solar irradiation is equivalent to that of the Latvian climate. This research also includes a description of the solar and pellet combisystem installed for a demonstration pilot project; the main parameters of this system are identified and the performance data for the first month of operations is analysed. An economic analysis for different heat supply scenarios from simulation data and real performance of the system is shown. Enerģētikas sektors spēlē nozīmīgu lomu ikvienā valstī. Ilgtspējīga enerģētikas politika nodrošina stabilu ekonomisko izaugsmi un pasargā vietējo tirgu no straujām enerģijas cenas izmaiņām. Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi, ka līdz 2030. gadam ES-25 valstīm 20% no siltumenerģijas pieprasījuma jānodrošina, izmantojot saules enerģiju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi izpētes un attīstības projekti. Pētījums ietver informāciju par saules siltuma tehnoloģiju tirgus attīstību Latvijā. Saules enerģijas potenciāls un tirgus izaugsme Latvijā tiek salīdzināta ar citām valstīm, kur pieejamais saules radiācijas daudzums ir ekvivalents Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tika īstenots Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta un trīs Latvijas uzņēmumu sadarbības projekts „Kompaktais saules un granulu modulis”. Projekta ietvaros tika izveidota kompakta katlu mājā, kurā tika uzstādīta saules un granulu kombisistēma. Saules un granulu kombisistēma nodrošina apkuri un karstā ūdens sagatavošanu vienai daudzdzīvokļu ēkai Siguldā. Publikācijā tiek iekļauts saules un granulu kombisistēmas pilotprojekta apraksts, definēti galvenie sistēmas raksturlielumi un analizēti pirmo piecu mēnešu darbības rezultāti. Tiek salīdzināti dažādi siltumapgādes sistēmu scenāriji renovētai un nerenovētai ēkai ņemot vērā izdevumus resursu iegādei.

In Latvia, rapeseed methyl ester (RME) is generally considered to have a significant economic potential in the field of biofuels. As investments grow, it is important to evaluate the environmental impacts of this production and to highlight the main sources of these impacts. Nowadays, the share of biofuels in the transport sector in Latvia is attested to have a value of 0.3% (around 75% biodiesel and 25% bioethanol). Biofuel production in Latvia doubled in the last two years: the current total biodiesel production is approximately 64 ktonne/year (year 2009). The aim of this paper is to understand and model the environmental performance of the biodiesel produced from rapeseeds under the local Latvian conditions. Firstly, energy crops were evaluated by assessing their levels of biodiesel productivity. Secondly, the current Latvian climatic conditions and cultivation parameters were taken into account. To conclude, a comparison with the impacts of fossil based diesel was conducted. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem no biodegvielas izmantošanas ir jābūt vismaz 35 %. 2010. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs biodegvielas īpatsvaram transporta sektorā bija jāsasniedz 5,75 % no kopējā degvielas patēriņa. Rapšu metilesteris (RME) ir visplašāk izmantotais biodegvielas veids Latvijā. Ņemot vērā šī biodegvielas veida īpatsvara straujo pieaugumu, ir jānosaka šī enerģijas veida ietekme uz vidi. Tajā pat laikā šobrīd Latvijā biodegvielas patēriņš ir tikai 0,3 % (no tiem 75% biodīzeļdegviela un 25% bioetanols) no kopējā degvielas patēriņa. Pēdējos divos gados biodegvielas ražošanas apjoms Latvijā ir dubultojies: kopējā biodegvielas ražošanas jauda 2009. gadā bija 64 ktonnas. Pētījuma mērķis bija noteikt un modelēt Latvijā ražotas biodegvielas ietekmi uz vidi. Dzīves cikla novērtējumam tika izmantota IMPACT 2002+ metode. Biodīzeļdegvielas radītā ietekme tika salīdzināta ar fosilās dīzeļdegvielas ietekmi uz vidi. Pētījuma ietvaros tika noteikts, ka Latvijā ražota biodīzeļdegviela ir videi draudzīgāka par fosilo dīzeļdegvielu un tā atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka Latvijā ražota biodīzeļdegviela ir atjaunojamais enerģijas avots un izmantojot biodīzeļdegvielu, tiek samazināts neatjaunojamo enerģijas avotu patēriņš. Dīzeļdegviela atstāj ietekmi uz ekosistēmas kvalitāti, tajā pat laikā biodīzeļdegvielas ražošanas blakusproduktu izmantošana ļauj samazināt biodīzeļdegvielas kopējo radīto ietekmi par 25%.

The metal production and processing sector in Latvia has acquired a stable position in the national economy. Smelting of ferrous and nonferrous metals, production of metalware, galvanisation, etc. are developed in Latvia. The metal production and processing sector has an impact on air quality due to polluting substances which are released in the air from metal treatment processes. Therefore it is necessary to determine the total volume of emissions produced by the metal production and processing sector in Latvia. This article deals with the air polluting emissions of the Latvian metal production and processing industry, and sets the optimum sector emission volumes using the emissions benchmark methodology. Latvijas attīstība nav iedomājama bez ražošanas sektora īpatsvara palielināšanas. Ražošanas sektora attīstība saistīta ar ražošanas jaudu kāpināšanas un no tā izrietošo seku – gaisa emisiju īpatsvara pieaugumu. Pielietojot tīrākas ražošanas principus, emisijas apjomus var ievērojami samazināt. Metāla ražošanas un apstrādes sektors Latvijā ir ieņēmis savu stabilu pozīciju tautsaimniecībā. Latvijā tiek veikta krāsaino un melno metālu kausēšana, metāla izstrādājumu ražošana, materiālu galvanizācija utt. Visu šo procesu rezultātā gaisā nonāk piesārņojošās vielas. Līdz šim nav veikta gaisa emisiju analīze atsevišķam ražošanas sektoram un nav izstrādāti metāla ražošanas un apstrādes sektora optimizācijas risinājumi. Lai varētu runāt par emisiju samazinājumu un tīrākas ražošanas ieviešanas iespējām, ir nepieciešams veikt esošās situācijas inventarizāciju. Šī raksta ietvaros tiek apskatītas Latvijas metāla ražošanas un apstrādes sektora gaisa piesārņojošo vielu emisijas, un, izmantojot līmeņatzīmes metodi, noteikti optimālie emisiju apjomi sektoram. Ir izstrādātas līmeņatzīmes NO2, CO un GOS emisijām metāla ražošanas un apstrādes sektora sekojošiem apakšsektoriem: iekārtās metālu rūpnieciskai apstrādei; iekārtās metālu kausēšanai; iekārtās, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metāla virsmu apstrādei.